otrdiena, 2007. gada 6. novembris

rudens dienasgrāmatas

.

pirmajā sniegā
paslēpts dārgakmens klusē -
tumšsārts rozes zieds


gājputna sapnis
mirstot ledainās klintīs
ķiršu dārzs ziedos


sarkana lapa
uzdāvina sev rītu -
pēdējo, pirms krīt


par mākoņdūnām
un par baudkāriem dubļiem
klusē pirmais sniegs


aizlauzts pīlādzis
asinssarkaniem burtiem
debesīs raksta


sausajā zālē
noguris novembra vējš
taureni sasedz


pēdējā lapa
aizlido nekurienē -
ledusziedam salst


izbalo zvaigznes -
tās noturēt nespēj pat
pirmais ziemas rīts


nesteidzas aiziet
laiks ārpus gadalaika -
pusceļa laiks


rimst vakara vējš,
gaisā smaržo pēc sniega,
roze tik zied


novembra vakars...
dubļi cerīgi gaida
uz zvaigžņu lietu


zvaigzne ilgi krīt -
atkal asaru pilna
paliek rudens nakts


dzintara lāsi,
vētras izmestu krastā,
jūra vairs negrib


spītējot vējam
ābele rudens naktij
par ziediem stāsta


beigusies vētra.
tīri nomazgāts liedags -
jūra vēl elso


pamale nosarkst,
pazaudējusi sauli:
lietus jau tuvu


debesīs kaija –
vētras izrauta spalva
virmo virs dzelmes


saulesstars logā –
zvirbuļa dziesma sīka.
aizdurvē ziema


Nav komentāru: