rudens dienasgrāmatas

.

pirmajā sniegā
paslēpts dārgakmens klusē -
tumšsārts rozes zieds

gājputna sapnis
mirstot ledainās klintīs
ķiršu dārzs ziedos

sarkana lapa
uzdāvina sev rītu -
pēdējo, pirms krīt

par mākoņdūnām
un par baudkāriem dubļiem
klusē pirmais sniegs

aizlauzts pīlādzis
asinssarkaniem burtiem
debesīs raksta

sausajā zālē
noguris novembra vējš
taureni sasedz

pēdējā lapa
aizlido nekurienē -
ledusziedam salst

izbalo zvaigznes -
tās noturēt nespēj pat
pirmais ziemas rīts

nesteidzas aiziet
laiks ārpus gadalaika -
pusceļa laiks

rimst vakara vējš,
gaisā smaržo pēc sniega,
roze tik zied

novembra vakars...
dubļi cerīgi gaida
uz zvaigžņu lietu

zvaigzne ilgi krīt -
atkal asaru pilna
paliek rudens nakts

dzintara lāsi,
vētras izmestu krastā,
jūra vairs negrib

spītējot vējam
ābele rudens naktij
par ziediem stāsta

beigusies vētra.
tīri nomazgāts liedags -
jūra vēl elso

pamale nosarkst,
pazaudējusi sauli:
lietus jau tuvu

debesīs kaija –
vētras izrauta spalva
virmo virs dzelmes

saulesstars logā –
zvirbuļa dziesma sīka.
aizdurvē ziema